Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sapīt
sapīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Pinot savienot, sasaistīt.
PiemēriGludie mati, pelēki un sirmi, sapīti divās sīkās bizītēs..
  • Gludie mati, pelēki un sirmi, sapīti divās sīkās bizītēs..
  • Jau divus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras dziju vērpa.. un ar rokām uz vertikāla koka rāmja sapina to audumā.
  • ..nogriež sažuvušās sakņu atliekas un sīpolus sapin pīnē.
  • pārn. Pasaulē savstarpējās sakarībās un atkarībās viss savīts un sapīts ne tikai saskatāmām, bet arī neredzamām.. saitēm.
1.1.Pinot izveidot.
PiemēriBaiba nenēsā bizi vienkārši sapītu uz muguras, bet cenšas veidot frizūru.
  • Baiba nenēsā bizi vienkārši sapītu uz muguras, bet cenšas veidot frizūru.
  • Siena pūnīte, no kārklu žagariem sapīta..
  • pārn. Vietvietām nārbuļi, likdami galvu pie galvas, sapinuši tīru ziedu biezokņus..
1.2.Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriArī vainagus sapīšot pašas, dārzs vēl pilns puķu. Lai tikai Ivans aizlaiž uz mežu pēc skujām..
  • Arī vainagus sapīšot pašas, dārzs vēl pilns puķu. Lai tikai Ivans aizlaiž uz mežu pēc skujām..
2.Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
PiemēriSapīt zirgu.
  • Sapīt zirgu.
  • ..saule jau sildīja krietni, rasas tvaiki plīvoja vieglā migliņā. No tās izpeldēja Masa [ķēve], sapītām kājām mudīgi ņirbinādama.
  • sal. ..kājas, ar velteņiem nesaradušas, nu bija kļuvušas tik neveiklas kā sapītas.
  • sal. ..man, cik nācies apmeklēt slimniekus, valoda vienmēr kā sapīta.
  • pārn. ..domās samudžinājies, es mīņājos uz vietas kā pinekļa sapīts zirgs.
2.1.pārn. Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
PiemēriVarbūt iet pretī? Bet dīvainas bailes un nelaimes nojausma sapina kājas.
  • Varbūt iet pretī? Bet dīvainas bailes un nelaimes nojausma sapina kājas.
  • ..rīdzinieki [sportisti] nespēja pārvarēt stresa stāvokli - uztraukums teju teju sapina gan kājas, gan rokas..
  • Tagad krodziņā «Pernigēlē» vīri dzer rūgtenu alu, tērgā par dzīvi ar sapītām mēlēm..
Avoti: 7-1. sējums