Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apdzist
apdzist parasti 3. pers., -dziest, pag. -dzisa; intrans.
1.Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
PiemēriUguns apdzisusi.
  • Uguns apdzisusi.
  • Cigarete apdzisa.
  • Tumsa jau apseguši nometni, ugunskuri apdzisuši, kad pionieri izklīst pa teltīm.
  • Ugunskurā sakrita apdegušās pagales, un mirdzošo dzirksteļu spiets uzvijās gaisā, apdzisdams alkšņu kuplajā lapotnē.
  • Vakara klusumu pārtrauca spalgs šāvienu troksnis.. Nameļu logos apdzisa ugunis.
1.1.Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
PiemēriBija tumšs, rieta blāzma apdzisusi.
  • Bija tumšs, rieta blāzma apdzisusi.
  • Saulainās dienās kastaņa bij tumšbrūna, bet liepas nespodri dzeltenas - tagad [lietū] visas krāsas apdzisušas, tikai melnīgsnēji silueti apmiglotiem apveidiem atēnojas pret pelēko debess fonu.
1.2.pārn. Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
PiemēriUz mirkli viņa [skolnieka] skumjās acis iedzirkstījās,.. bet tūlīt atkal apdzisa.
  • Uz mirkli viņa [skolnieka] skumjās acis iedzirkstījās,.. bet tūlīt atkal apdzisa.
  • Viņa skatiens no biedru pulciņa pārsviedās uz vientuļi sēdošo jaunekli, un līksmā izteiksme sejā apdzisa.
1.3.pārn. Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
PiemēriDoma apdziest.
  • Doma apdziest.
  • Pacēlās glāzes. Aizdzirkstīja kāds joks, taču, īsti neiededzies, apdzisa.
1.4.pārn. Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
PiemēriViņa balss apdzisa jūkļainajā kņadā..
  • Viņa balss apdzisa jūkļainajā kņadā..
Avoti: 1. sējums