apdzīt1
apdzīt [apdzĩt] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). imperf. Dzīt apkārt.
PiemēriApdzīt cūkas ap šķūni.
1.1.Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApdzīt.. arklu, ecēšas vēl kādu reizi gabalam apkārt.
2.Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
PiemēriApdzīt pirmo braucēju.
3.Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
PiemēriMeita aurēja pusdienā. Vecais Gatviņš vēl apdzina pāris vagas un tad lēniem soļiem veda zirgu pavadā uz mājām.
Avoti: 1. sējums