apdzist
apdzist parasti 3. pers., -dziest, pag. -dzisa; intrans.
1.Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
PiemēriUguns apdzisusi.
1.1.Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
PiemēriBija tumšs, rieta blāzma apdzisusi.
1.2.pārn. Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
PiemēriUz mirkli viņa [skolnieka] skumjās acis iedzirkstījās,.. bet tūlīt atkal apdzisa.
1.3.pārn. Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
PiemēriDoma apdziest.
1.4.pārn. Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
PiemēriViņa balss apdzisa jūkļainajā kņadā..
Avoti: 1. sējums