Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apdzīvots
apdzīvots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → apdzīvot, tāds, kur dzīvo cilvēki.
PiemēriApdzīvots nams.
  • Apdzīvots nams.
  • Apdzīvota sala.
  • Gaļas lopu audzēšana izvērsās plašajās Amerikas prērijās, kur bija maz cilvēku.. Taču šādu saimniekošanas paņēmienu nedrīkst mehāniski pārnest uz apdzīvotiem rajoniem.
Stabili vārdu savienojumiApdzīvota vieta.
  • Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsētciemats, pilsēta).
1.1.Tāds, kur dzīvo dzīvnieki.
PiemēriApdzīvota ligzda.
  • Apdzīvota ligzda.
Avoti: 1. sējums