tad2
tad part.
1.Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
PiemēriSevi saglabāt! Kas tev to dos? Vai tad ir tāda zāle, kas nevīst?
- Sevi saglabāt! Kas tev to dos? Vai tad ir tāda zāle, kas nevīst?
- Rājums: Kas tad jūs esat par diriģentu un orķestra šefu, ja jūs nevarat izvest savu gribu?
- Kāpēc tik daudzas paslēptuves? No kā tad īsti bīsties tu?
- Kad Ivars piegāja pie ceļa, viņam jautāja: «Ka, tu viens? Kur tad Žora?»
2.Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
Piemēri«Tad ej, Līž, uz māju un palūko, vai viņi tur ir, un nāc atpakaļ ar ziņu,» saimnieks sacīja. «Ej, ej.»
- «Tad ej, Līž, uz māju un palūko, vai viņi tur ir, un nāc atpakaļ ar ziņu,» saimnieks sacīja. «Ej, ej.»
- ..māte, lai tiktu reiz no manis vaļā, piekrizdama atteic: «Tad lasi jel, lasi!»
2.1.Savienojumā «nu tad»: lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu.
Piemēri«Nu tad nerunāsim par viņu labāk nemaz!» Kristīne mīksti piemetināja.
- «Nu tad nerunāsim par viņu labāk nemaz!» Kristīne mīksti piemetināja.
- Nu tad laidiet kausu pa loku..
3.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Piemēri«Te tad nu būs centrs,» saka Zaharovs. «Par ko gan cilvēki domājuši, celdami mājas dubļainā palejā?»
- «Te tad nu būs centrs,» saka Zaharovs. «Par ko gan cilvēki domājuši, celdami mājas dubļainā palejā?»
- «Tad te nu es dzīvošu kā cīruļa perēklītī,» nodomāja Līze, žiglā skatā istabu ietvērusi.
- Veseliem cēlieniem tie [bērni] tur tad divi vien spēlējās pa pamata smiltīm.
4.parasti izsaukuma teikumos Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
PiemēriUn tad to kalpu, to [muižā] ir tāds biezums, ka ne ar pirkstu pamaisīt!
- Un tad to kalpu, to [muižā] ir tāds biezums, ka ne ar pirkstu pamaisīt!
- Lipsts griežas apkārt, bet večuka seja negrib izzust no prāta. «Velns, bet tad ir ar ūsas!»
- Bet tad nosēts - bez vienas švīkinas, kā ar palagu noklāts!
4.1.savienojumā «tad tā»; sar.
PiemēriNereti Andra tēvu dzirdēja sakām: «Tad ta Upmaļiem šogad kvieši! Kas par liniem un miežiem šovasar Vasaraudzim!»
- Nereti Andra tēvu dzirdēja sakām: «Tad ta Upmaļiem šogad kvieši! Kas par liniem un miežiem šovasar Vasaraudzim!»
- «Vai tu redzi, kāds zaķis!» māte iesaucās. «Tad ta aizskrien cepetis!»
- Krišam uz tārpu valsti negribas - Tāds kailsals, un zirgs neapkalts, Velsies pa ceļam vēl kādā grāvī, Kur pēc Jāņiem, dzīvs būdams, vāļājies, Tad tā smiesies un pretī - nevarēs.
Stabili vārdu savienojumiKā tad. Kā tad tā, arī kā tā. Tā tad.
- Kā tad — Saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu. Protams.
- Kā tad tā, arī kā tā — Saka brīnoties, pārsteigumā.
- Tā tadnovec. — Tātad.
Avoti: 7-2. sējums