taciņa
taciņa -as, s.
Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš. Celiņš (1). Taka.
PiemēriIzkāpju no laivas un eju pa taciņu gar upes malu. Taciņa drīz izbeidzas, un es tāpat vien brienu pa ziedu paklāju.
- Izkāpju no laivas un eju pa taciņu gar upes malu. Taciņa drīz izbeidzas, un es tāpat vien brienu pa ziedu paklāju.
- Lopu un sēņotāju iemītās, tik tikko saskatāmās taciņas veda un vijās cauri krūmiem.
- Ja ceļi un celiņi ierīkoti funkcionāli nepareizi, gājēji iestaigā savas taciņas, kas mērķim tuvojas precīzāk.
- pārn. Pāri netīriem vaigiem divās sārtās taciņās noritējuši divi asaru celiņi.
Avoti: 7-2. sējums