tādējādi
tādējādi apst.
1.Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
PiemēriTo izdzirdīs, Vasilijs atbalstījās pret sienu un sāka tā savādi drebināties. Pirmajā mirklī es pat neaptvēru, ka tādējādi viņš smejas.
2.Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu. Tā [1] (2).
PiemēriViņš nevarot un nevarot samierināties, ka lucis «izsludināts ārpus likuma», pieskaitīts pie nevērtīgajām zivīm un tādējādi topot zvejots bez jebkādas žēlastības.
3.Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
PiemēriVisi bērni, pa vairākām klasēm sadalīti, sēdēja kopā [vienā telpā].. Mācības noritēja tādējādi, ka skolotājs vieniem kaut ko stāstīja vai atprasīja, bet citiem lika klusu rakstīt vai rēķināt un otrādi.
Avoti: 7-2. sējums