Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
taburete
taburete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Mēbele sēdēšanai – trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām. Ķeblis.
Piemēri..virtuvē aizvien cenšas novietot ēdamgaldu ar taburetēm vai krēsliem.
  • ..virtuvē aizvien cenšas novietot ēdamgaldu ar taburetēm vai krēsliem.
  • Puslokā ap līkkājainu ķīniešu galdiņu grupējās mīksti polsterētas taburetes..
  • Ilziņš gandrīz stundu sēž Lāsmas istabā uz sarkanās trijkāju taburetes.
Avoti: 7-2. sējums