Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
taburete
-es, dsk. ģen. -šu, s.
Mēbele sēdēšanai — trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām. Ķeblis.
Piemēri..virtuvē aizvien cenšas novietot ēdamgaldu ar taburetēm vai krēsliem.
Avoti: