ielauzt
ielauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Iesākt lauzt, bet nenolauzt. Aizlauzt.
PiemēriIelaužot krūmā nelielu kārkla zaru, Ojārs atzīmēja vietu, lai nākamajā reizē varētu [ligzdu] vieglāk atrast.
- Ielaužot krūmā nelielu kārkla zaru, Ojārs atzīmēja vietu, lai nākamajā reizē varētu [ligzdu] vieglāk atrast.
- Ielauzt zaru, niedri.
1.1.pareti Nolauzt daļu.
PiemēriPie ielauztas karašas visi ķeras.
- Pie ielauztas karašas visi ķeras.
1.2.pārn. Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
Piemēri..viņš atgriezās neielauzts un vēl spītīgāks.
- ..viņš atgriezās neielauzts un vēl spītīgāks.
2.Laužot ieliekt (uz iekšu).
PiemēriIelauzt griestus.
- Ielauzt griestus.
- Ielauzt ledu.
- Kā daudzas vācu mīnas, arī šī nesprāga, bet pārsita Plienam bruņu cepuri, ielauza.. galvaskausu.
- Te zemē ir saļimis augums, ielauzdams sērsnas garozu.
- Nemīlīga, drūma stāv fabrikas ēka izsistiem logiem, ielauztu jumtu.
3.poligr. Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavoamā formā (lappusē, slejā).
Avoti: 3. sējums