pajukt
pajukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku; intrans.
1.parasti 3. pers. Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
Piemēri..mežā no tarkšķēja automāta kārta, pajuka sakapāti eglīšu zari..
Stabili vārdu savienojumiSpalvas vien pajūk.
1.1.Par kā sīka kopumu.
Piemēri..[vējš] iegrūž man sejā veselu dūmu mākoni, pajūk dzirksteles, liesmas un pelni.
1.2.Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
PiemēriVesels pulks kāršu pajuka zemē.
1.3.Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
Piemēri«Kas jums te atļāva līst?» viņa [sētniece] noskaitusies kliedza un pacēla slotu. Puikas pajuka uz visām pusēm.
2.parasti 3. pers. Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
Piemēri«Tev taču bija gluži jauni zābaki!».. Jā, bija un izbija. Drisku driskās pajuka pa vienu ziemu...
2.1.Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
PiemēriĀboli vāroties pa jukuši.
2.2.Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
PiemēriPajucis puķu pušķis.
3.Tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu). Arī izjukt2.
PiemēriSaruna pajūk.
3.1.Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
Piemēri..kara gados trupa bija pajukuši un arī skaitliski sarukusi..
3.2.Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
Piemēri..mūsu draudzēšanās pajuka.
4.parasti 3. pers. Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.). Izjukt (3).
PiemēriNodomi pajūk.
5.sar. Kļūt psihiski slimam, parasti vieglā formā.
PiemēriAr savu ātro vervelīgo runu viņš atstāja gaisīga, pajukuša cilvēka iespaidu.
Avoti: 6-1. sējums