novājināt
novājināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
PiemēriSlimību novājināts cilvēks.
- Slimību novājināts cilvēks.
- Rahīts apdraud bērna veselību, jo novājina viņa organismu, mazina tā pretestības spējas pret dažādām infekcijas slimībām.
- Ja organismā ievada novājinātus vai nonāvētus mikrobus vai to indes, organisms izstrādā aizsargvielas, kas pasargā no saslimšanas.
- ..mizgrauzis.. nobeidz vēl pilnīgi dzīvotspējīgas, kaut arī sausuma novājinātas, egles.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
Piemēri..opozīcijas spēki ir novājināti, lielā mērā zaudējuši savu ekonomisko bāzi..
- ..opozīcijas spēki ir novājināti, lielā mērā zaudējuši savu ekonomisko bāzi..
- Ienaidnieks gribēja novājināt mūsu daļas un priekšlaikus iesaistīt kaujas tos spēkus, kas bija sagatavoti izšķirošajam uzbrukumam.
- ..zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda ļaudis gūstā.
1.2.pārn. Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi).
PiemēriCietums nespēj novājināt Leona Paegles ticību uzvarai.
- Cietums nespēj novājināt Leona Paegles ticību uzvarai.
- Ienākot no tumsas gaišajā istabā, pašam apžilba acis. Kamēr atmirkšķināja, tikmēr jau pats pirmais iespaids bija novājināts.
Avoti: 5. sējums