Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apnīkt
apnīkt parasti 3. pers., -nīkst, pag. -nīka; intrans.; reti
Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
PiemēriKoki apnīka.
Avoti: 1. sējums