noplakt
noplakt -ploku, -ploc, -plok, pag. -plaku; intrans.
1.parasti 3. pers. Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā).
PiemēriPalu ūdeņi noplok.
1.1.Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
PiemēriEzers noplacis.
1.2.Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
PiemēriVīns pudelē noplacis.
1.3.Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
PiemēriTajos īsajos brīžos, kad noplok bargie skaņu viļņi, Selderiņš asi uztver neparasto klusumu, kas valda tuvākajā apkārtnē.
2.parasti 3. pers. Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
PiemēriPrieks noplok.
Stabili vārdu savienojumiDūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk).
3.Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus.
PiemēriRamona noplok uz vētras nogāzta apses stumbra. «Vai, kā piekusu. Aizdusa elpu rauj ciet.»
Avoti: 5. sējums