noplandīt
noplandīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt1.
PiemēriVējš noplanda karogu.
- Vējš noplanda karogu.
- ..spuldze uz ielas pa brīdim noplanda savu dzelteno gaismas lakatu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt2.
Piemēri..kāds pacēla sarkanu karogu. Pret zilajām debesīm sarkanais audekls noplandīja kā uguns liesma naktī.
- ..kāds pacēla sarkanu karogu. Pret zilajām debesīm sarkanais audekls noplandīja kā uguns liesma naktī.
- Vēl labu brītiņu Askolds jauta tumsā Tatjanas gaišo tērpu noplandām. Dzirdēja grants čirkstoņu zem viņas kurpītēm.
- Kaspars izvilka pīpi un aizsmēķēja. Skaidrajā ziemas gaisā noplandīja smirdīgi tabakas dūmi.
Avoti: 5. sējums