Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noplandīt
noplandīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt1.
PiemēriVējš noplanda karogu.
  • Vējš noplanda karogu.
  • ..spuldze uz ielas pa brīdim noplanda savu dzelteno gaismas lakatu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt2.
Piemēri..kāds pacēla sarkanu karogu. Pret zilajām debesīm sarkanais audekls noplandīja kā uguns liesma naktī.
  • ..kāds pacēla sarkanu karogu. Pret zilajām debesīm sarkanais audekls noplandīja kā uguns liesma naktī.
  • Vēl labu brītiņu Askolds jauta tumsā Tatjanas gaišo tērpu noplandām. Dzirdēja grants čirkstoņu zem viņas kurpītēm.
  • Kaspars izvilka pīpi un aizsmēķēja. Skaidrajā ziemas gaisā noplandīja smirdīgi tabakas dūmi.
Avoti: 5. sējums