Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noplandīt
noplandīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt1.
PiemēriVējš noplanda karogu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt2.
Piemēri..kāds pacēla sarkanu karogu. Pret zilajām debesīm sarkanais audekls noplandīja kā uguns liesma naktī.
Avoti: 5. sējums