atdzist
atdzist -dziestu, -dziesti, -dziest, pag. -dzisu; intrans.
1.Kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam.
PiemēriAtdzisušas brokastis.
- Atdzisušas brokastis.
- Tērauds veidnē atdzisis.
- Ātri atdzist.
- Gaiss, dienu saules sakarsēts, arī nakti vēl nebija paguvis atdzist.
- «Karstu nevar [ēst],» saka māte, «tas ir neveselīgi. Pagaidi, lai atdziest.»
- Krāsns jau atdzisusi, tikko remdena.
1.1.Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
PiemēriBērns saskrējies un atdzisis.
- Bērns saskrējies un atdzisis.
1.2.pārn. Kļūt vienaldzīgam (pret ko). Pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu. Atsalt.
Piemēri..viņš iedrošinās atdzist pret savu pirmo iecerēto un iemīlēties otrā..
- ..viņš iedrošinās atdzist pret savu pirmo iecerēto un iemīlēties otrā..
- Pirmajās dienās Arnis svilpodams ķērās pie darba ar milzu enerģiju, taču pamazām atdzisa. Svilpošana skanēja aizvien retāk..
1.3.pārn. Pavājināties, arī izzust (par jūtām).
PiemēriEs tā nomanu, ka sajūsma spēji sāk atdzist.
- Es tā nomanu, ka sajūsma spēji sāk atdzist.
1.4.pārn. Nomierināties.
PiemēriGavars atnesa cirvi un padeva dēlam, apmierināts, ka dēls atdzisis un saprot savu muļķīgo rīcību.
- Gavars atnesa cirvi un padeva dēlam, apmierināts, ka dēls atdzisis un saprot savu muļķīgo rīcību.
Avoti: 1. sējums