atdzimt
atdzimt -dzimstu, -dzimsti, -dzimst, pag. -dzimu; intrans.
1.poēt. Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
PiemēriKad atkal tu man esi, No jauna es atdzimstu viss; Tu asinīs sparu man nesi, Viss sastrēgums izgaisis.
1.1.Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
PiemēriSirdī atkal iekvēlojās pagājušās vasaras jūsma. Ziemā tā bija mazliet apdzisusi, nobālusi un nu atdzima kā teiksmainais putns no pelniem.
1.2.Atveidoties (atmiņā) — par pagātnes notikumiem.
PiemēriAtmiņā atdzimst senās dienas.
1.3.Tikt spilgti atveidotam (izrādē, uzvedumā).
Piemēri..ieraudzījām varenā cīnītāja tēlu atdzimušu lielā skatuves mākslinieka.. spēlē..
2.parasti 3. pers. Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
PiemēriBijušo koloniju tautas atdzimst jaunai dzīvei.
2.1.Atjaunoties (par dabu pavasarī).
PiemēriPavasarī daba atkal atdzimst jaunā krāšņumā.
3.pareti Rast turpinājumu (pēcnācējos).
PiemēriMēdz sacīt, ka vecvecāki palaikam atdzimstot mazbērnos..
3.1.pārn. Izpausties (jaunā kvalitātē).
PiemēriSengrieķu filozofu materiālistu idejas atdzima 18. gs. materiālistu darbos.
4.pareti Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
PiemēriMeita atdzimusi tēvā.
Avoti: 1. sējums