atdzerties
atdzerties -dzeros, -dzeries, -dzeras, pag. -dzēros; refl.
1.Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
PiemēriDzēriens tik garšīgs, ka nevar ne atdzerties.
1.1.trans.; pārn. Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
PiemēriIlgi Ators skatiem peldējās vēsajā, krāsainajā debesu telpā [pēc pērkona]. Nevarēja sirds atdzerties vien viņas skaistuma.
1.2.trans.; pārn.; pareti Saelpoties (kādas smaržas).
PiemēriBasās kājas tīkami veldzējās nakts spirgtuma pilnajā pagalma klonā, krūts atdzērās tikko sajūtamu vēju nestās zemes smaržas.
2.trans. Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
PiemēriAtdzerties pienu.
Avoti: 1. sējums