nomierināties
nomierināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos
1.Refl. → nomierināt.
PiemēriPamazām nomierināties pēc izbailēm.
- Pamazām nomierināties pēc izbailēm.
- Sēžu tumsā un cenšos nomierināties. Par ko es uztraucos? Par ko? Nekas tāds jau nav noticis.
- Tikai visjaunākais no viņiem, mehāniķa palīgs Grieze, nevar nomierināties. Viņa uztrauktajā sejā Edgars redz atainotu savu paša zvejas gaitu sākumu.
- ..90 decibelu stipras skaņas lopus ietekmē negatīvi. Viņi nervozē, mauj. Ir govis, kas nomierinās pēc 5 minūtēm, bet ir arī tādas, kas nomierinās tikai pēc pusstundas..
1.1.pārn. Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
PiemēriViļņi nomierinās.
- Viļņi nomierinās.
Avoti: 5. sējums