nomierināt
nomierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
PiemēriNomierināt uztraukto māti.
- Nomierināt uztraukto māti.
- Meitenīte negaidot sāka skaļi raudāt. Zēns piegāja klāt un mēģināja māsiņu nomierināt.
- ..sieva viņu nomierina, ka nav ko bēdāt par skauģu valodām..
- Vaska suni satver aiz siksnas un mēģina nomierināt, tomēr tas dzīvnieku uztrauc vēl vairāk..
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
PiemēriDarbnīcas klusums nomierināja Žuburu.
- Darbnīcas klusums nomierināja Žuburu.
- ..ļaužu čala un automašīnu troksnis aiz loga viņu nomierināja.
1.2.intrans.
PiemēriMājā valdīja tīkams klusums, un visas skaņas - circeņa dziesma, malkas spraksti, ūdens sīkšana - nomierināja, drošināja, iemidzināja...
- Mājā valdīja tīkams klusums, un visas skaņas - circeņa dziesma, malkas spraksti, ūdens sīkšana - nomierināja, drošināja, iemidzināja...
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
PiemēriZāļu nomierinošā iedarbība.
- Zāļu nomierinošā iedarbība.
- Lai nomierinātu muļķīgajā strīdā uzbudinātos nervus, lēnām devos gar [kuģa] virsbūvi uz priekšu.
- Tabakas dūmi patīkami nomierināja satraukumu. Gurdenums sāka uzmākties domām.
- Vienmērīgais siltums, ko dod šāda komprese, parasti nomierina sāpes, un bērns pārstāj raudāt.
Stabili vārdu savienojumiNomierinošs līdzeklis.
- Nomierinošs līdzeklis — Viela, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
Avoti: 5. sējums