Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nepietiekams
nepietiekams -ais; s. -a, -ā
nepietiekami apst.
1.Nol. divd. → pietikt.
2.Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
PiemēriNepietiekama naudas summa.
  • Nepietiekama naudas summa.
  • Nepietiekama palīdzība.
  • Mazasinības sekas ir audu un orgānu nepietiekama apgāde ar skābekli..
  • Ievērojamais krievu fiziologs I. Pavlovs konstatējis, ka nepietiekama apgaismojuma apstākļos pazeminās.. organisma aktivitāte.
2.1.Neapmierinošs3.
PiemēriKlasei.. nebija nevienas nepietiekamas atzīmes.
  • Klasei.. nebija nevienas nepietiekamas atzīmes.
2.2.Tāds, kas ir tikai daļēji paveikts, izpildīts. Tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
PiemēriNepietiekama izglītība.
  • Nepietiekama izglītība.
  • Mācības te [pulciņā] nepārdomātas, nepietiekami sagatavotas,.. bez vajadzīgā dziļuma.
2.3.Tāds, kas ir pavājināts, tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
PiemēriNepietiekams asums fotoattēlā.
  • Nepietiekams asums fotoattēlā.
  • Nepietiekama uzmanība.
  • Uz Rīgas vājredzīgo skolu māmiņa mani atveda, kad ārsti atzina manu redzi par nepietiekamu, lai turpinātu mācības parastajā skolā.
  • Izmainoties gribai, slimnieku rīcība kļūst nenoteiktāka, nepietiekami mērķtiecīga..
Avoti: 5. sējums