Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepilnība
nepilnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nepilnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMetodes nepilnība.
2.parasti dsk. Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Trūkums, nepareizība.
PiemēriNepilnība konstrukcijā.
3.parasti vsk.; sar. Vispārināta īpašība → nepilnīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPrāta nepilnība.
Avoti: 5. sējums