nepilnvērtība
nepilnvērtība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepilnvērtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMateriālu nepilnvērtība.
- Materiālu nepilnvērtība.
2.Vispārināta īpašība → nepilnvērtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenes slimīgi pārdzīvo savu fizisko nepilnvērtību, viņām liekas, ka ikviens garāmgājējs to redz un nosoda.
- Meitenes slimīgi pārdzīvo savu fizisko nepilnvērtību, viņām liekas, ka ikviens garāmgājējs to redz un nosoda.
- Teiciens «viņš nepelna» ir ļoti populārs vecāku vidū... Teikt tādus vārdus - tas nozīmē aizrādīt bērnam uz viņa nepilnvērtību, kuru viņš nekādi nespēj novērst.
- «Bet man jāsteidzas, lai kāds aiz līdzjūtības nepadara to, kas pienākas man. Nav taču nekā briesmīgāka par nepilnvērtības izjūtu.»
Avoti: 5. sējums