Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepilnīgs
nepilnīgs -ais; s. -a, -ā
nepilnīgi apst.
1.Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
PiemēriNepilnīgs darbs.
1.1.Tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz daļu (no kā).
PiemēriNepilnīgs mācību kurss.
Stabili vārdu savienojumiNepilnīga atskaņa.
1.2.Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
PiemēriNepilnīgs tilpums.
1.3.Neprecīzs, aptuvens.
PiemēriNepilnīgas ziņas.
2.sar. Garīgi atpalicis. Arī plānprātīgs.
PiemēriAllaž viņa teica, ka tēvs esot it kā nepilnīgs un neprotot dzīvot..
Avoti: 5. sējums