Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nepietiekamība
nepietiekamība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepietiekams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBarības vielu nepietiekamība.
  • Barības vielu nepietiekamība.
  • Informācijas nepietiekamība.
  • Jau biežāki ir gadījumi, kad [Azovas jūrā] izveidojas zonas ar skābekļa nepietiekamību kad nomirst badā zivis..
  • Domā, ka sirds slimības veicina magnija nepietiekamība modernajā uzturā.
  • Uzmanības nepietiekamība ietekmē arī bērna atmiņas veidošanos..
2.med. Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju. Mazspēja.
PiemēriSirds nepietiekamība.
  • Sirds nepietiekamība.
  • Asinsvadu nepietiekamība.
  • Nieru nepietiekamība.
Avoti: 5. sējums