nepietiekamība
nepietiekamība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepietiekams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBarības vielu nepietiekamība.
- Barības vielu nepietiekamība.
- Informācijas nepietiekamība.
- Jau biežāki ir gadījumi, kad [Azovas jūrā] izveidojas zonas ar skābekļa nepietiekamību kad nomirst badā zivis..
- Domā, ka sirds slimības veicina magnija nepietiekamība modernajā uzturā.
- Uzmanības nepietiekamība ietekmē arī bērna atmiņas veidošanos..
2.med. Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju. Mazspēja.
PiemēriSirds nepietiekamība.
- Sirds nepietiekamība.
- Asinsvadu nepietiekamība.
- Nieru nepietiekamība.
Avoti: 5. sējums