Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nepieskaitāmība
nepieskaitāmība -as, s.; parasti vsk.; jur.
Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
PiemēriTiesu eksperta palīdzība izmeklēšanas orgāniem un tiesai visai lieti noder,.. nosakot pieskaitāmību vai, gluži otrādi, cilvēka nepieskaitāmību nozieguma izdarīšanas brīdī..
  • Tiesu eksperta palīdzība izmeklēšanas orgāniem un tiesai visai lieti noder,.. nosakot pieskaitāmību vai, gluži otrādi, cilvēka nepieskaitāmību nozieguma izdarīšanas brīdī..
  • Pēc mūsu valstī pastāvošajiem likumiem sabiedrībai bīstamus nodarījumus, ko pastrādājuši psihiski slimi cilvēki nepieskaitāmības stāvoklī, neuzskata par noziegumiem..
  • Lietās par personām, kas sabiedriski bīstamos nodarījumus izdarījušas nepieskaitāmības stāvoklī,.. aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.
Avoti: 5. sējums