Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepieskaitāmība
nepieskaitāmība -as, s.; parasti vsk.; jur.
Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
PiemēriTiesu eksperta palīdzība izmeklēšanas orgāniem un tiesai visai lieti noder,.. nosakot pieskaitāmību vai, gluži otrādi, cilvēka nepieskaitāmību nozieguma izdarīšanas brīdī..
Avoti: 5. sējums