Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepiepildāms
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Nol. divd. → piepildīt.
2.Alkatīgs. Negausīgs (2).
PiemēriNepiepildāms kolekcionārs.
Avoti: