Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepiepildāms
nepiepildāms -ais; s. -a, -ā
nepiepildāmi apst.
1.Nol. divd. → piepildīt.
2.Alkatīgs. Negausīgs (2).
PiemēriNepiepildāms kolekcionārs.
Avoti: 5. sējums