piepildīt
piepildīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
PiemēriPiepildīt krūzi.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sprauga, dobums) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
PiemēriPiepildīt plaisas sienā.
2.Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
PiemēriRiteņus pret sliedēm.. klaudzinādams, atnāk un aiziet vientuļš tramvajs, ko pāris reižu dienā piepilda un pārpilda skaļi strādnieku puiši un meitenes.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriLustra piepilda istabu ar spilgtu gaismu.
2.2.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
PiemēriSārta blāzma piepilda istabu un nolīst pār mūsu sejām.
2.3.Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
PiemēriMāte piepildīja visu māju ar īpašu maigumu un gaismu.
2.4.Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli).
PiemēriViņu piepildīja jau pa pusei aizmirsts maigums un jauneklīga nepacietība..
3.Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
Piemēri..Simtiem stirnu dienā šāva, Nevar kungus piepildīt.
4.Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
Piemēri«Nu, tad strādā, piepildi ik stundu, ik mirkli ar darbu, ar mācībām..»
5.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
Piemēri..jāatrod sev piemērots, iekšējam aicinājumam atbilstošs darbs, kas piepildītu dzīvi, sniegtu morālu gandarījumu.
5.1.Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
PiemēriEgons visiem spēkiem neatlaidīgi ir tiecies sevi piepildīt ar aktiera mākslas zināšanām.
6.Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
PiemēriPiepildīt savas ieceres.
Avoti: 6-2. sējums