Paplašinātā meklēšana
Meklējam piepildīt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (207):
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
- piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
- piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- sabērt Berot piepildīt. Piebērt.
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
- pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
- pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
- pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
- noslēgt Cieši piepildīt (plaisu, caurumu).
- piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
- pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
- piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām.
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
- pievilkt Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu).
- Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
- pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
- Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- aizgāzt Gāžot (ko), piepildīt (bedri, grāvi u. tml.).
- piegrābt Glābjot, tverot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
- piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
- ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
- gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
- neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
- Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
- piekāst Kāšot (ko), piepildīt (ar to trauku).
- pieknābāt Knābājot piepildīt (parasti gūžu).
- piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to).
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
- piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
- piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
- piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku).
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
- pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku).
- piedzīt Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko).
- pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- pieblīvēt Ļoti aizņemt, piepildīt (laikposmu ar kādām darbībām).
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri). Piesviest (2).
- Aizputēt (biežāk izputēt) vējā Neizdoties, nepiepildīties.
- Izputēt (retāk aizputēt) vējā Neizdoties, nepiepildīties.
- Izputēt (retāk aizputēt) vējā Neizdoties, nepiepildīties.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
- nepiepildāms Nol. divd. --> piepildīt.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- pieogot Ogojot piepildīt ar ogām (piemēram, grozu).
- pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu). Plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu. Būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
- satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
- aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml. _imperf._ Vilkt ciet.
- pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem.
- piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
- pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm.
- aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml. _imperf._ Augt ciet.
- dzīt Pārklāties, piepildīties ar audiem (par brūci).
- aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). _imperf._ Augt ciet.
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (1).
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (2).
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5): saturs, jēga.
- piestūķēt Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
- pielādēt Piepildīt ar pulveri (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
- sabāzt Pilnīgi piepildīt (parasti telpu ar ko).
- sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- piepilēt Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- Nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) - par šķidrumu, masu. Būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- Iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) - par šķidrumu. Būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu. Ieliekama papildu detaļa.
- piepildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (6).
- piepūst Pūšot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
- piepūst Pūšot piepildīt (ko) ar gāzi.
- uzpūst Pūšot piepildīt (ko) ar gāzi. Piepūst (1).
- aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.). Aizputināt (1).
- aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
- pieputināt Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
- sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Arī vēlēties, ilgoties.
- piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemēram, burtnīcu, kladi).
- pieraust Raušot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piepildīties Refl. --> piepildīt (1). Tikt piepildītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt (2). Tikt piepildītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt (5). Tikt piepildītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt (6). Realizēties, īstenoties.
- pierūgt Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- piepakot Saiņojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
- No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- Riepa plīst (arī sprāgst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta liepas kamera.
- Riepa sprāgst (arī plīst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek piepildīts, piepildās.
- piesēņot Sēņojot piepildīt ar sēnēm (parasti grozu).
- piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
- piesmelt Smeļot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko).
- piestampāt Spiežot, stumjot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
- iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.). Stādot piepildīt (ar augiem kādu platību).
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi. Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei.
- piesviest Strauji piepildīt (ko).
- piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
- piekampt Strauji satverot (barību), piepildīt (ar to muti) - parasti par dzīvniekiem.
- piedzīt Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju.
- pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku).
- piesūkt Sūcot (šķidrumu, gaisu), piepildīt (ar to, piemēram, muti).
- pievilkt Sūcot piepildīt (piemēram, muti ar šķidrumu).
- piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
- pievilkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par bedrēm, ieplakām.
- piesūkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- piesūknēt Sūknējot (šķidrumu, gāzi), piepildīt (ar to, piemēram, tvertni).
- piesviest Sviežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri). Piemest (2).
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- piešķūrēt Šķūrējot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, grāvi).
- piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- aizkūpis Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem). Aizkvēpis.
- reāls Tāds, kas ir iespējams. Tāds, kas var drīz piepildīties.
- piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
- puspilns Tāds, kas ir piepildīts aptuveni līdz pusei.
- sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- pielaist Tecinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- pietecināt Tecinot (šķidrumu), piepildīt (ar to, parasti trauku).
- pietecēt Tekot, plūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- piepūsties Tiekot piepildītam, izspīlēties.
- piedzīties Tikt cieši piepildītam (ar ko).
- pielasīties Tikt pakāpeniski piepildītam (piemēram, par grozu).
- piestrēgt Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā). Aizsprostoties.
- pieblīst Tikt piepildītam tā, ka izspiežas, izliecas.
- piebriest Tikt piepildītam tā, ka izspiežas, izliecas.
- pienākt Tikt piepildītam, aizņemtam (ar ienācējiem, apmeklētājiem) - piemēram, par telpu.
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu). Arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
- piebirt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegāzties Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegrūt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
- pietīt Tinot (piemēram, dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
- Krāteru ezers Ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris.
- saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles. Spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) - par dzīvniekiem. Vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- piemētāt Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
- piesvaidīt Vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi). Piemētāt (2).
- pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
- pievemt Vemjot piepildīt (trauku).
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
- pievērpt Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
- Metinājuma šuve Vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko)- par straumi, vēju u.tml.
- brukt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
- grūt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
- Zelta zivtiņa Zeltainā karūsa. Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu). _imperf._ Ziest ciet.
- pieziest Ziežot piepildīt (piemēram, spraugas).
- piezīst Zīžot piepildīt (piemēram, kuņģi).
piepildīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV