aizpūst
aizpūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu; trans.
1.Pūšot attālināt, aizvirzīt. imperf. Pūst prom. Pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriVējš aizpūta putekļus.
- Vējš aizpūta putekļus.
- Viņš sirdīgi paskatījās pulkstenī un aizpūta no piedurknes pūciņu..
- ..[štancētās] detaļas.. var aizpūst ar saspiesta gaisa strūklu..
- ..siltā vēja salka.. aizpūta sniegu un slapjdraņķi.
- sal. Visas dusmas pret viņu bij piepeši kā pūstin aizpūstas.
- pārn. Kaut kāds vējš bija pārskrējis čiekurkalniešiem un aizpūtis visu draiskulību.
2.parasti 3. pers. Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.). Aizputināt (1).
PiemēriTakas aizpūstas.
- Takas aizpūstas.
- Gar Avotiņu ciematu bija vēl pēdas un iešana laba, bet, kad gājēji nogriezās šķērsām no Daugavas,.. pēdas nozuda gandrīz pavisam. Ceļš bija aizpūsts, sniegs - dziļš..
- Logi aizsalusi un ar sniegu aizpūsti.
2.1.Nolīdzināt, piepildīt (ko) – par smiltīm, sniegu u. tml.
PiemēriSniegs, nolīdzinādams tīrumus un grāvjus, nekavējoties aizpūta izbrauktās sliedes.
- Sniegs, nolīdzinādams tīrumus un grāvjus, nekavējoties aizpūta izbrauktās sliedes.
Avoti: 1. sējums