aizputeņot
aizputeņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; pareti
1.trans. Puteņojot aizklāt, aizsegt. Aizputināt.
PiemēriSniegi puteņo un aizputeņo acis..
2.intrans. Puteņojot attālināties.
PiemēriSniega virpuļi aizputeņo pa lauku.
2.1.pārn. Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
PiemēriAtputeņo un aizputeņo ziema.
Avoti: 1. sējums