aizrādīt
aizrādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.).
PiemēriAizrādīt, ka ir kļūdījies.
- Aizrādīt, ka ir kļūdījies.
- Duburs nekā neteica, tikai aizrādīja, ka esot nodomājis pirkt lielāku automobili.
- ..vajag uzstāties sapulcēs, drosmīgi kritizēt trūkumus, nebaidoties arī priekšniekiem aizrādīt to, ko viņi dara nepareizi..
- ..turot [hokeja] nūju cieši, kā tas iepriekš aizrādīts, pretiniekam.. daudz grūtāk atņemt ripu..
1.1.intrans.
PiemēriAizrādīt uz kļūdām.
- Aizrādīt uz kļūdām.
- ..meitene saņem aiz rokas vienu otru palaidni, kas grēko pret bērnu nama kārtību, aizrāda uz notrūkušu pogu vai neaizsietu kurpi.
- Grīns tomēr saprata, ka šī bija pirmā reize viņa mūžā, kad cilvēki par viņa raksturu un uzvešanos nezobojās, bet draudzīgi, bez personīga naida un aprēķina aizrādīja uz trūkumiem.
- Laikam taču bija par maz Raitim [skolēnam] diendienā aizrādīt. Laikam vajadzēja kā citādi.
2.Pateikt, paziņot (parasti, cenšoties brīdināt).
PiemēriAizrādīt, ka tuvojas briesmas.
- Aizrādīt, ka tuvojas briesmas.
- „Taupiet, biedri, patronas!" ..Rieksts [komandieris] aizrādīja.
- Gribu tikai aizrādīt, ka vārds, kas pasē, nav mans īstais vārds.
- „Jums nokrita aploksne," aizrādīja vārtu sargs.
Avoti: 1. sējums