aizrakties
aizrakties -rokos, -rocies, -rokas, pag. -rakos; refl.
1.Rokoties attālināties. imperf. Rakties prom. Rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
PiemēriKurmis aizrokas dziļumā.
- Kurmis aizrokas dziļumā.
- Āpsis aizracies līdz uzkalna vidum.
2.Aizrakt1.
PiemēriDrenas liekot, aizrakties līdz novadgrāvim.
- Drenas liekot, aizrakties līdz novadgrāvim.
- Viņa lāpsta bij iebrukuši [āpša] alas sānos...Rubenis ar Skudriņu sāks atkal rakt, bet tikai ap to vietu, kur bij iegrimusi zeme, lai aizraktos alai priekšā.
Avoti: 1. sējums