aizraust
aizraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -rausu; trans.
1.Raušot attālināt. imperf. Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizraust gružus no durvju priekšas.
- Aizraust gružus no durvju priekšas.
- Aizraust salmus līdz kaudzei.
- Aizraust sarkanas ogles no krāsns.
2.Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). imperf. Raust ciet.
PiemēriTas [ūdens pie stāda] jālej grāvītī, pēc tam ar sausu augsni jāaizrauš ciet.
- Tas [ūdens pie stāda] jālej grāvītī, pēc tam ar sausu augsni jāaizrauš ciet.
2.1.Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
PiemēriKad trušu māte rītausmā atstāj alu, viņa tās caurumu aizraus ar smiltīm, lai bērnus neatrastu plēsoņi.
- Kad trušu māte rītausmā atstāj alu, viņa tās caurumu aizraus ar smiltīm, lai bērnus neatrastu plēsoņi.
Avoti: 1. sējums