aizrauties
aizrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties. imperf. Rauties prom.
PiemēriViņš [šoferis] piedeva motoram gāzi...Un mašīna strauji aizrāvās uz priekšu.
1.1.Strauji aizslēpties (aiz kā).
PiemēriMēs [zēni] piegrūdām Atim pie sāniem un.. visi trīs aizrāvāmies aiz bērziņiem.
2.Refl. → aizraut5.
Piemēri..pēkšņi abiem puisēniem tieši acīs - vesels mutulis sīvu dūmu! Tik sīvi, ka pat elpa aizraujas un asaras saskrien acīs.
Stabili vārdu savienojumiElpa aizraujas (retāk aizsitas).
2.1.Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss.
Piemēri„Mārtiņ!" viņa iesaucas vēl skaļāk, aizraujas un sāk klepot.
3.Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
PiemēriAizrauties ar sportu.
4.Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
PiemēriElmārs bija aizrāvies ar Vilmu, savaldzināts.
6.parasti 3. pers.; pareti Refl. → aizraut4. Aizcirsties.
Piemēri..pagalmā stāvēja rindā sievas un bērni un vēroja, kas notiek Avotos. No tā beidzot aizrāvās visas niknās mutes, un kari bij izbeigti.
Avoti: 1. sējums