aizrautīgs
aizrautīgs -ais; s. -a, -ā
aizrautīgi apst.
1.Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi.
PiemēriAizrautīgs sportists.
- Aizrautīgs sportists.
- ..bāka, kas paceļas vienā no augstākajām kāpām, liekas kā māte, kas brīdina nerātnos zēnus, brīdina aizrautīgos dēlus nepiebraukt par tuvu krastam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas sajūsma, dedzība.
PiemēriPirmklasnieks, aizrautīgām acīm vērodams varenā portālceltņa jaunā mašīnista darbu, kļūst mazliet skaudīgs un ir nemierā ar gadu lēno gaitu.
- Pirmklasnieks, aizrautīgām acīm vērodams varenā portālceltņa jaunā mašīnista darbu, kļūst mazliet skaudīgs un ir nemierā ar gadu lēno gaitu.
- Aizrautīgā uzmanībā māte vēro dekorāciju ainavas un visu to, kas uz skatuves redzams un dzirdams.
- Pedagoģiskā institūta koris dzied aizrautīgi, jauneklīgi modri, no visas sirds.
2.Tāds, kas sajūsmina, valdzina. Aizraujošs.
PiemēriAizrautīgs priekšlasījums.
- Aizrautīgs priekšlasījums.
- Aizrautīgs brīdis.
- Aizrautīga deja.
- Aizrautīga nodarbība.
- Atklājās aizrautīgs skats. Ziemeļu pusē augstie sniega kalni un plašie zāļu klajumi,.. dienvidos viss vēl grima pelēkā miglā kā bezgalīgā jūrā.
- No milzīgajām sudraba apsēm.. līdz bāli rožainajiem tītenīšiem ceļmalas putekļainajā zālē - viss te [Latgalē] staro aizrautīga daiļumā.
- Viņa plašuma garam visgrūtāk ietilpt mazajās istabiņās, kur pat lāgā atvēzēties nevar, kaut ko aizrautīgu stāstot.
Avoti: 1. sējums