Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizrībināt
aizrībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Rībinot attālināties.
PiemēriPērkons aizrībina mums garām.
  • Pērkons aizrībina mums garām.
  • Pa ielas bruģi aizrībināja kādi rati.
  • Tukšajām kannām grabot, Vilks [piena vedējs] aizrībināja projām.
  • Kaimiņš aizrībināja ar jauno bēri.
2.trans.; pareti Iesākt rībināt. Īsu brīdi rībināt.
PiemēriAizrībināt bungas.
  • Aizrībināt bungas.
Avoti: 1. sējums