aizrībēties
aizrībēties parasti 3. pers., -as, pag. -ējās; refl.
Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. biežāk Ierībēties.
PiemēriNo šāviena aizrībējās logu stikli.
- No šāviena aizrībējās logu stikli.
- Kāpnēs aizrībējās soļi.
Avoti: 1. sējums