Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizraut
aizraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Raujot attālināt. imperf. Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
PiemēriAizraut ragaviņas.
  • Aizraut ragaviņas.
  • Aizraut bērnu no akas.
  • ..kāpu ratos, ko tramīgs bēris aizrāva projām pa samirkušo meža ceļu.
Stabili vārdu savienojumiAizraut kapā (arī nāvē).
1.1.pārn.; sar. Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
Piemēri„Tev, Jāni, vajadzēs iemetināt saini ratos, aizraut to iesala maišeli tepat uz Rīteriem, lai samaļ."
  • „Tev, Jāni, vajadzēs iemetināt saini ratos, aizraut to iesala maišeli tepat uz Rīteriem, lai samaļ."
  • Desmit tonnas [baļķu] no meža uz staciju šoferis aizrauj svilpodams un dziesmiņas dziedādams.
1.2.sar. Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
PiemēriLūk, klusē Baldinu māte, kurai vācietis aizrāva abus dēlus..
  • Lūk, klusē Baldinu māte, kurai vācietis aizrāva abus dēlus..
2.Strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.). imperf. Raut prom.
PiemēriLavīna aizrauj visu, kas gadās ceļā.
  • Lavīna aizrauj visu, kas gadās ceļā.
  • ..akmens [no kalna] drāžas uz leju, aizraujot līdzi vaļējas klinšu nobiras.
  • ..straume tik stipra, ka tā spēja aizraut sev līdzi septiņdesmit piecus gadus augušu priedi..
2.1.Par cilvēku drūzmu, kustību.
PiemēriPūlis, brāzdamies uz laipām, aizrauj līdzi arī Mārtiņu..
  • Pūlis, brāzdamies uz laipām, aizrauj līdzi arī Mārtiņu..
Avoti: 1. sējums