aizraut
aizraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Raujot attālināt. imperf. Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
PiemēriAizraut ragaviņas.
Stabili vārdu savienojumiAizraut kapā (arī nāvē).
1.1.pārn.; sar. Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
Piemēri„Tev, Jāni, vajadzēs iemetināt saini ratos, aizraut to iesala maišeli tepat uz Rīteriem, lai samaļ."
1.2.sar. Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
PiemēriLūk, klusē Baldinu māte, kurai vācietis aizrāva abus dēlus..
2.Strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.). imperf. Raut prom.
PiemēriLavīna aizrauj visu, kas gadās ceļā.
2.1.Par cilvēku drūzmu, kustību.
PiemēriPūlis, brāzdamies uz laipām, aizrauj līdzi arī Mārtiņu..
Avoti: 1. sējums