aizraidīt
aizraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. imperf. Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
PiemēriAizraidīt draugu.
1.1.pārn. Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
PiemēriBet Ošu Andrs nopurināja galvu un aizraidīja domu [par zābaku pirkšanu], kura tagad nāca nelaikā un nevietā.
Stabili vārdu savienojumiAizraidīt nāvē. Aizraidīt uz elli (retāk pekli).
Avoti: 1. sējums