aizputināt
aizputināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja.
1.trans. Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
PiemēriPilnīgi aizputināt.
1.1.Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
PiemēriPakalnam bija patīkami iet šai sniega virpulī, kur.. pēdas tūlīt aizputina, it kā neviens nekad te nebūtu gājis.
2.trans. Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) — parasti par vēju.
PiemēriAizputināt sliedes ar smiltīm.
3.trans.; reti Aizpūst1.
PiemēriTuvojas Jāņu diena...To jau tev pasacīs vējš, aizputinādams noziedējušu pieneņu pūkas.
4.intrans.; reti Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
PiemēriKrančelis aizputināja pa sniegu kā kūlenis, ieskrēja mežā ar niknu riešanu..
Avoti: 1. sējums