aizpūst
aizpūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu; trans.
1.Pūšot attālināt, aizvirzīt. imperf. Pūst prom. Pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriVējš aizpūta putekļus.
2.parasti 3. pers. Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.). Aizputināt (1).
PiemēriTakas aizpūstas.
2.1.Nolīdzināt, piepildīt (ko) — par smiltīm, sniegu u. tml.
PiemēriSniegs, nolīdzinādams tīrumus un grāvjus, nekavējoties aizpūta izbrauktās sliedes.
Avoti: 1. sējums