Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizpurvietis
aizpurvietis -ša, v.
aizpurviete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
PiemēriAju, manu skaņu balsi, Par [pār] purviem aizskanēja! Vai tādēļ aizpurvieši Noņem manu vainadziņu?
Avoti: 1. sējums