Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizprāts
aizprāts -a, v.; parasti vsk.; reti
Tas, kas nav ar prātu aptverams, nav izprotams.
PiemēriStundām es raudzījos šai gleznā. Miers, aizprāta miers kā nebūtībā. Tiešām, vai tas dzīvam cilvēkam sasniedzams?
Avoti: 1. sējums