aizpogāt
aizpogāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Pogājot aiztaisīt. imperf. Pogāt ciet.
PiemēriAizpogāt mēteli.
- Aizpogāt mēteli.
- Aizpogāt kabatu.
- Osis paraudzīja, vai kaklam apkakle labi aizpogāta.
- ..nosēdāmies atkal [ratos] uz saviem lakatiem pakaļējā sēdeklī, atritinājām segu, aizpogājām to pienācīgi..
1.1.Iedabūt, ievērt pogcaurumā (pogu).
PiemēriJānītis svinīgi saņem biļeti un noglabā to svārciņu kabatā. Pat podziņu aizpogā,.. lai biļete neizkristu.
- Jānītis svinīgi saņem biļeti un noglabā to svārciņu kabatā. Pat podziņu aizpogā,.. lai biļete neizkristu.
Avoti: 1. sējums