Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizprātot
aizprātot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; reti
Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
PiemēriPrātojot cilvēks var nezin kur aizprātot.
Avoti: 1. sējums