Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizprecēt
aizprecēt -precu, -preci, -prec, pag. -precēju; trans.
Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
Piemēri..viena meita bij, to aizprecēja šopavasar.
  • ..viena meita bij, to aizprecēja šopavasar.
  • Reiz vienai mātei aizprec meitu tālumā par saimnieci.
  • Ernu aizprecēja kāds paputējis armēņu baņķieris uz Krievzemi.
Avoti: 1. sējums