aizplūst
aizplūst parasti 3. pers., -plūst, pag. -plūda; intrans.
1.Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). imperf. Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
PiemēriLietus ūdens aizplūst.
1.1.Par gāzēm, gaisa strāvām u. tml.
PiemēriKrāsns siltums aizplūst dūmenī.
1.2.Izplatīties (par skaņām).
PiemēriTālu aizplūda klusajā vakarā skanīgais „līgo".
1.3.pārn. Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).
Piemēri..viss smagums, šķiet, aizplūst kā vilnis..
1.4.pārn. Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
PiemēriToreizējiem [buržuāzijas] valdības vīriem nebija iebildumu, ka par mūsu dabas bagātību īpašniekiem kļūst ārzemnieki... Un tā pazemē apslēptā tautas manta [Igaunijas degakmens] aizplūst uz ārzemēm.
Avoti: 1. sējums