aizplūst
aizplūst parasti 3. pers., -plūst, pag. -plūda; intrans.
1.Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). imperf. Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
PiemēriLietus ūdens aizplūst.
- Lietus ūdens aizplūst.
- ..bangas.. nāk pāri jūrai no pašas apvāršņa malas un drāžas krastā, izplūzdamas un aizplūzdamas gandrīz līdz pašām kāpām.
- ...nafta pa caurulēm aizplūst uz tvertnēm..
- ..Gauja manā priekšā aizplūst līdz stāvajai Springu ieža sienai..
- pārn. Es projām aizplūstu kā tekošs ūdens, No vienas zemes aizritu uz otru.
- pārn. Kā aizplūst laiks - kā klusa ūdens šalka - turpu atpakaļ, loks pēc loka - arvienu plašāks, varenāks un neuzvaramāks.
- pārn. Bet Juris neļāva sāpīgajai sajūtai aizplūst līdz sirdij.
1.1.Par gāzēm, gaisa strāvām u. tml.
PiemēriKrāsns siltums aizplūst dūmenī.
- Krāsns siltums aizplūst dūmenī.
- Konstruktoru uzdevums ir gāzu izpūtēju zāģim ierīkot tā, lai gāzes nesistos strādniekam tieši sejā, bet brīvi aizplūstu projām.
- Pār [kuģa] mastiem šņākdams aizplūda vējš..
1.2.Izplatīties (par skaņām).
PiemēriTālu aizplūda klusajā vakarā skanīgais „līgo".
- Tālu aizplūda klusajā vakarā skanīgais „līgo".
- Iedunējās baznīcas zvans. Dobjas, smagas skaņas aizplūda pāri kapu kalnam.
1.3.pārn. Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).
Piemēri..viss smagums, šķiet, aizplūst kā vilnis..
- ..viss smagums, šķiet, aizplūst kā vilnis..
- Reibums nāk viļņiem un atkal aizplūst.
1.4.pārn. Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
PiemēriToreizējiem [buržuāzijas] valdības vīriem nebija iebildumu, ka par mūsu dabas bagātību īpašniekiem kļūst ārzemnieki... Un tā pazemē apslēptā tautas manta [Igaunijas degakmens] aizplūst uz ārzemēm.
- Toreizējiem [buržuāzijas] valdības vīriem nebija iebildumu, ka par mūsu dabas bagātību īpašniekiem kļūst ārzemnieki... Un tā pazemē apslēptā tautas manta [Igaunijas degakmens] aizplūst uz ārzemēm.
Avoti: 1. sējums