Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizplīvurot
aizplīvurot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
PiemēriAizplīvurota seja.
2.parasti 3. pers. Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
PiemēriSīks lietus aizplīvuro apvārsni.
2.1.pārn. Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
PiemēriKlusēja [vīrietis] un raudzījās Martā ar apmulsuma un aizvainojuma aizplīvurotu skatienu.
3.Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
PiemēriAizplīvurot savus nolūkus.
Avoti: 1. sējums