aizplīvurot
aizplīvurot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
PiemēriAizplīvurota seja.
- Aizplīvurota seja.
- Aizplīvurotas sievietes [Baškīrijā] vairs neatradīsies pat visnomaļākajos ciematos...arī vecas māmuļas staigā atklātām sejām..
- pārn. Vai bija diena, vai bija vakars vai rīts, - nezinu: pasaules vaigu aizplīvuroja tā pati gaišā migla.
2.parasti 3. pers. Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
PiemēriSīks lietus aizplīvuro apvārsni.
- Sīks lietus aizplīvuro apvārsni.
- ..redzami rūpnīcu dūmeņi, debesis aizplīvuro pelēcīgas dūmu grīstes.
- Krēslo. Viegla miglas dūmaka aizplīvuro apvārsni.
- Pa nakti ziemeļrītenis sagriezis asu puteni.. Diena ataust blāva, sniega aizplīvurota un vējaina.
- Mēs soļojam pa krēslas aizplīvuroto šauro ceļu.
2.1.pārn. Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
PiemēriKlusēja [vīrietis] un raudzījās Martā ar apmulsuma un aizvainojuma aizplīvurotu skatienu.
- Klusēja [vīrietis] un raudzījās Martā ar apmulsuma un aizvainojuma aizplīvurotu skatienu.
- Maiga, mazliet skumju aizplīvurotu skatienu, viņa klīda ar Imantu roku rokā..
- Bet sasodītais slapjums [asaras] krājas un krājas. Aizplīvurotām acīm es pametu galdu un spraucos ārā no zāles.
3.Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
PiemēriAizplīvurot savus nolūkus.
- Aizplīvurot savus nolūkus.
- Šīs versijas tomēr nespēj aizplīvurot to, ka memorands nokļuvis pie hitleriešiem.
- Varbūt mazliet pārlieku nopietnā pieeja [izrādē] Antonijas, Dūdara, Alekša un Elīnas attiecību sarežģījumam.. it kā aizplīvuro draisko un saulaina gaišuma pielijušo notikumu virkni...
- Mīlestība.. [dzejniekam] neaizplīvuro visu pārējo dzīvi..
Avoti: 1. sējums