Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizplūkt
aizplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu; trans.; reti
1.Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
PiemēriAizplūkts linu gabals.
1.1.Noplūkt (līdz kādai vietai).
PiemēriAizplūkt linu gabalu līdz pusei.
Avoti: 1. sējums